Jau neskaitāmas reizes parādās autora replikas un lasītāju komentāri par valdošo situāciju Latvijas jaunatnes vieglatlētikā. Ko darīt? Pēdējo reizi redzēju kādu puslīdz sakarīgu diskusiju (drīzāk nervozu sarunu) LTV7, kad Daugavas stadionā sagāja kopā mūsu TOP atlēti un cien. Gatis Zālītis (gāztās sporta karalienes savienības prezidents). Tas bija pirms kāda gada vai varbūt vairāk (ja kāds atceras, tad palīdziet). Tas būtībā arī viss. Ja runājam par kongresiem (mūsdienās tāds piemirsts vārds) vai sanāksmēm - kapēc nē, bet kas uzņemsies to/tās organizēt ?!! Ļoti gribētos lai kaut kas notiktos. Bet lieta tāda, ka mūsu valstī uz problēmām ir tāds pofigistisks skats - latvieši tāda pacietīga tauta, sak' pagaidiet, gan jau paliks labāk, vai vismaz cerams, ka paliks. Sabiedrībai nav interesanti diskutēt par PROBLĒMĀM, vienkāršāk ir novērsties no tām (aizbraucot prom uz ārzemēm labākas laimes meklējumos vai norobežojoties no visiem un dzīvojot savtīgu, egoistisku "dzīvi"). Nesaprot mūsu sabiedrība, ka ar bēgšanu no problēmām, vai norobežošanās no tām nevar saglābt ne situāciju valstī, ne sabiedrībā, ne sportā, ne kādā citā cilvēkdarbības nozarē. Bet mūsu "politiķi" ar tādu tautas noskaņojumu ir "draugos". Turpinot tālāk par vieglatlētiku. Jā tiešām, mūsdienu jaunatnes noskaņojums, entuziasms, motivācija ir klasi vai pat vairākas klases ZEMĀKA, salīdzinot, kaut vai ar 10 gadu vecu pagātni. Bet tāda ir tā dzīve, jāturpina strādāt! Ir mūsu valstī talantīgi jaunieši (Čudares piemērs ir vispiemērotākais), ir vienkārši jāstrādā! Jā, nav liela atbalsta, nav entuziasma ne jauniešos (nesamelošos, ja teikšu, ka arī ne sporta pedagogos), ne arī dažos vecākos, kuri pārlieku "mīkstinājuši" paši savus raksturus, un arī savu bērnu raksturus. Bet ir kaut minimāls atbalsts, samērā pietiekoša masveidība, ir entuziasms (arī aktīvi treneri un sporta skolotāji) ir sakarīgi vecāki, kuri kaut ko sajēdz no sporta nepieciešamības. Jā, valsts "gudrie" neko labāku izdomāt nevar - skolās eksamens sportā tiek likvidēts, augstskolās sporta nodarbības vairs nav obligātas... Kas vēl? No visurienes tiek liktas barjeras un šķēršļi, tas nekas, ka vieglatlētu dabā ir tos pārvarēt (nedaudz melnā humora nekaitēs). Neaizmirstiet, ka VIEGLATLĒTIKĀ trenēties var BEZMAKSAS (vismaz pagaidām lielākā daļā Latvijas pilsētās)!!! Noteikti ir jārīko kāds "saiets", sanāksme, kongress, vai kā to lai nosauc - kurš to organizēs, un vai tam GATAVI paši mūsu valsts sportisti, pedagogi (skolotāji, treneri), vecāki, izglītības iestāžu vadītāji un citi, kuriem vajadzētu būt interesei par sporta politiku valstī ?!!! Un kā lai šo ideju virza tālāk un kurš to var uzņemties - bīdīt, virzīt, strīdēties, propagandēt un beidzot panākt? No kura tas atkarīgs? Visu augstāk minēto varētu rezumēt šādi: 1. Valstī nav sakārtotas sporta politikas, sporta propagandas; 2. Sabiedrība NAV orientēta uz sportu, pilnībā neapjēdz sporta nepieciešamību personības attīstībā, veselības saglabāšanā un līdz ar to>>> sabiedrības veselības veicināšanā>>>valsts labklājībā; 3. Vieglatlētika mūsu valstī gandrīz 100% ir atkarīga no VALSTS finansējuma. Varbūt ir vērts meklēt citus ceļus? Klubu sistēmai ir savi plusi, bet protams, to vajadzētu ieviest pakāpeniski; 4. Vieglatlētikas bāžu katastrofāls trūkums (par Rīgu pat neiet runa); 5. Kas vēl?
Noteikti ir jārīko kāds "saiets", sanāksme, kongress, vai kā to lai nosauc - kurš to organizēs - свидетели иеговы готовы делать собраняи прям на стадионе! и в манеже...
Добавлять комментарии могут только зарегистрированные пользователи. [ Регистрация | Вход ]
